{"id":87246,"date":"2026-09-07T00:33:24","date_gmt":"2026-09-06T21:33:24","guid":{"rendered":"https:\/\/kupitiblog.store\/570\/kosmiskais-udensvads\/"},"modified":"2026-09-07T00:33:24","modified_gmt":"2026-09-06T21:33:24","slug":"kosmiskais-udensvads","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/kupitiblog.store\/570\/kosmiskais-udensvads\/","title":{"rendered":"Kosmiskais \u016bdensvads"},"content":{"rendered":"<p style=\"text-align: center;\">\n<p><img class=\"aligncenter\" src=\"https:\/\/kupitiblog.store\/570\/wp-content\/uploads\/2026\/09\/e7ff8383df0f47adbe51b32231b9b61b.png\" alt=\"Kosmiskais \u016bdensvads\" \/><\/p>\n<\/p>\n<p>P\u0113tnieki no \u010cehijas un ASV izvirz\u012bju\u0161i ori\u0123in\u0101lu hipot\u0113zi, kas skaidro ledus izcelsmi uz M\u0113ness poliem. Vi\u0146u ieskat\u0101 \u016bdens molekulas no m\u016bsu plan\u0113tas atmosf\u0113ras non\u0101ku\u0161as uz M\u0113ness Zemes magnetosf\u0113ras ast\u0113. Par to port\u0101l\u0101 RIA Novosti past\u0101st\u012bja Vladislavs Strekopitovs.<\/p>\n<h3 class=\"article__h2\" id=\"22001350-1\">\u016adens paz\u012bmes<\/h3>\n<p>Uz M\u0113ness ir \u016bdens ledus. \u012apa\u0161i daudz t\u0101 ir dienvidpola rajon\u0101. T\u0101p\u0113c tur pl\u0101nots n\u0101kotn\u0113 b\u016bv\u0113t M\u0113ness b\u0101zi.<span class=\"photoview__copyright\">\u00a9 NASA<\/span><span class=\"photoview__ext-link\"><\/span><span class=\"photoview__desc-text\">Virsmas ledus uz M\u0113ness poliem: Dienvidpols \u2013 kreisaj\u0101 pus\u0113, Zieme\u013cpols \u2013 pa labi<\/span><\/p>\n<p style=\"text-align: center;\">\n<p>Virsmas ledus uz M\u0113ness poliem: Dienvidpols \u2013 kreisaj\u0101 pus\u0113, Zieme\u013cpols \u2013 pa labi\u00a9 NASAPat p\u0113c pirmo astronautu un autom\u0101tisko staciju nos\u0113\u0161an\u0101s uz M\u0113ness, zin\u0101tnieki bija p\u0101rliecin\u0101ti, ka m\u016bsu pavado\u0146a virsma ir absol\u016bti sausa un \u016bdens tur nevar b\u016bt nek\u0101d\u0101 st\u0101vokl\u012b kosmisk\u0101s vides ekstrem\u0101lo temperat\u016bru un skarbo apst\u0101k\u013cu d\u0113\u013c. Ta\u010du 1976. gad\u0101 M\u0113ness regol\u012bta paraugos, ko atg\u0101d\u0101ja padomju zonde &#171;Luna 24&#187;, tika atrasts apm\u0113ram 0,1% \u016bdens. Savuk\u0101rt 90. gados amerik\u0101\u0146u apar\u0101ti &#171;Clementine&#187; un &#171;Lunar Prospector&#187;, kas no att\u0101luma p\u0113t\u012bja M\u0113ness virsmu ar radio un spetrometrisko metodi, konstat\u0113ja ledu past\u0101v\u012bgi aiz\u0113notajos kr\u0101teros pie poliem.              2008. gad\u0101 Indijas kosmisko p\u0113t\u012bjumu organiz\u0101cija nos\u016bt\u012bja uz M\u0113nesi orbit\u0101lo apar\u0101tu &#171;\u010candrajan 1&#187;. Uz t\u0101 borta bija spektrometrs M3 (Moon Mineralogy Mapper), kas sp\u0113j fiks\u0113t \u016bdens molekulas p\u0113s to izstarojuma spektra, k\u0101 ar\u012b radiofrekven\u010du radars Mini-SAR, kas var at\u0161\u0137irt \u016bdens ledu no \u016bdens hidroksilaj\u0101s grup\u0101s cieto miner\u0101lu sast\u0101v\u0101.<span class=\"photoview__copyright\">\u00a9 ESA<\/span><span class=\"photoview__ext-link\"><\/span><span class=\"photoview__desc-text\">Apar\u0101ts &#171;\u010candrajan 1&#187;<\/span><\/p>\n<p style=\"text-align: center;\">\n<p>Apar\u0101ts &#171;\u010candrajan 1&#8243;\u00a9 ESAPie M\u0113ness Zieme\u013cpola Indijas zonde fiks\u0113ja vair\u0101k nek\u0101 40 kr\u0101terus, kas, p\u0113c zin\u0101tnieku v\u0113rt\u0113jumiem, satur apm\u0113ram 600 miljonus metrisko tonnu \u016bdens ledus. Dienvidpola rajon\u0101 t\u0101 apjoms ir v\u0113l liel\u0101ks \u2013 tur ledus kl\u0101j apm\u0113ram 22% virsmas. Simtiem pol\u0101ro kr\u0101teru atrodas past\u0101v\u012bg\u0101 \u0113n\u0101, pateicoties M\u0113ness ass nelielajam sl\u012bpumam \u2013 pusotrs gr\u0101ds \u2013 pret Sauli (Zemei \u2013 23,4 gr\u0101di). Saule nekad nepace\u013cas p\u0101r to mal\u0101m, bet diben\u0101 saglab\u0101jas stabila temperat\u016bra \u2013 apm\u0113ram -250 gr\u0101di p\u0113c Celsija skalas.2020. gad\u0101 tas pats &#171;\u010candrajan 1&#187; atrada hemat\u012bta (dzelzs oks\u012bds, \u0101r\u0113ji l\u012bdzin\u0101s r\u016bsai, kas veidojas tikai sk\u0101bek\u013ca un \u016bdens kl\u0101tien\u0113) sakopojumus. Pie tam \u2013 \u0101rpus ledus uzkr\u0101\u0161an\u0101s rajoniem polos.<span class=\"photoview__copyright\">\u00a9 NASA Solar System Exploration<\/span><span class=\"photoview__ext-link\"><\/span><span class=\"photoview__desc-text\">M\u0113ness virsmas sast\u0101va att\u0113ls, ieg\u016bts ar kosmisk\u0101s zondes &#171;\u010candrajan 1&#187; spektrometra M3 pal\u012bdz\u012bbu. Zil\u0101 kr\u0101sa par\u0101da hidroksil\u0101s grupas spektr\u0101lo signat\u016bru<\/span><\/p>\n<p style=\"text-align: center;\">\n<p>M\u0113ness virsmas sast\u0101va att\u0113ls, ieg\u016bts ar kosmisk\u0101s zondes &#171;\u010candrajan 1&#187; spektrometra M3 pal\u012bdz\u012bbu. Zil\u0101 kr\u0101sa par\u0101da hidroksil\u0101s grupas spektr\u0101lo signat\u016bru\u00a9 NASA Solar System Exploration<\/p>\n<h3 class=\"article__h2\" id=\"22001350-2\">Izcelsmes m\u012bkla<\/h3>\n<p>Nesen v\u0113l vald\u012bja uzskats, ka \u016bdeni uz M\u0113ness t\u0101 agr\u012bn\u0101s v\u0113stures posm\u0101, apm\u0113ram pirms 3,5 miljardiem gadu atnesa astero\u012bdi un kom\u0113tas. Tika izskat\u012bta alternat\u012bva versija \u2013 Saules v\u0113j\u0161. To veidojo\u0161\u0101s joniz\u0113t\u0101 \u016bde\u0146ra\u017ea da\u013ci\u0146as mijiedarb\u012bb\u0101 ar M\u0113ness grunti teor\u0113tiski var veidot \u016bdeni. Datormode\u013ci par\u0101d\u012bja, ka aptuveni puse t\u0101 apjoma izgaro pilnm\u0113ness laik\u0101, kad M\u0113ness \u0161\u0137\u0113rso Zemes magnetosf\u0113ras asti. \u0160aj\u0101 laik\u0101 magn\u0113tiskais lauks blo\u0137\u0113 Saules v\u0113ju, un t\u0101 da\u013ci\u0146as nesasniedz M\u0113ness virsmas.       Ta\u010du p\u0113rn zin\u0101tnieki izanaliz\u0113ja zondes &#171;\u010candrajan 1&#187; datus un konstat\u0113ja: p\u0113c magnetosf\u0113ras astes \u0161\u0137\u0113rso\u0161anas M\u0113ness ledus apjoms nemazin\u0101s, glu\u017ei pret\u0113ji, tas palielin\u0101s. Pie\u013c\u0101va, ka tas notiek &#171;Zemes v\u0113ja&#187; d\u0113\u013c \u2013 t\u0101 ir sk\u0101bek\u013ca un \u016bde\u0146ra\u017ea jonu magnetosf\u0113ras pl\u016bsma, kas var veidot \u016bdens molekulas.2007. gad\u0101 jap\u0101\u0146u M\u0113ness m\u0101ksl\u012bgais pavadonis &#171;Kagua&#187; konsat\u0113ja, ka sk\u0101beklis no Zemes atmosf\u0113ras aug\u0161\u0113jiem sl\u0101\u0146iem var ce\u013cot &#171;magnetosf\u0113ras ast\u0113&#187;, sasniedzot M\u0113nesi. Saska\u0146\u0101 ar magnetometriskajiem nov\u0113rojumiem, ko veic NASA projekta THEMIS-ARTEMIS satel\u012bti, p\u0113tnieki atsevi\u0161\u0137i nov\u0113rt\u0113ja Saules un Zemes veja da\u013ci\u0146u skaitu. Izr\u0101d\u012bj\u0101s, ka lielakais Zemes da\u013ci\u0146u apjoms nov\u0113rojams pilnm\u0113ness laik\u0101.Zin\u0101tnieki skaidroja: reizi m\u0113nes\u012b m\u016bsu plan\u0113tas magnetosf\u0113ra, ekran\u0113jot Saules v\u0113ja pl\u016bsmu, rada &#171;\u016bdens tiltu&#187;, pa kuru no Zemes atmosf\u0113ras ozona sl\u0101\u0146a izraut\u0101s joniz\u0113t\u0101s da\u013ci\u0146as non\u0101k uz M\u0113ness. Joni virz\u0101s gar magn\u0113tisk\u0101 pola l\u012bnij\u0101m, kas, apliecot pavadoni, non\u0101k t\u0101l\u0101k, starpplan\u0113tu telp\u0101. K\u0101 da\u013ci\u0146\u0101m izdodas izrauties no magn\u0113tiskaj\u0101m pl\u016bsm\u0101m un non\u0101kt uz M\u0113ness virsmas, p\u0113t\u012bjuma autori v\u0113l nav noskaidroju\u0161i.<span class=\"photoview__copyright\"><\/span><span class=\"photoview__ext-link\"><\/span><span class=\"photoview__desc-text\">Katru m\u0113nesi Zemes pavadonis iziet caur jonu pl\u016bsm\u0101m Zemes &#171;magnetosf\u0113ras ast\u0113&#187;<\/span><\/p>\n<p style=\"text-align: center;\">\n<p>Katru m\u0113nesi Zemes pavadonis iziet caur jonu pl\u016bsm\u0101m Zemes &#171;magnetosf\u0113ras ast\u0113&#187;<\/p>\n<h3 class=\"article__h2\" id=\"22001350-3\">Caur magn\u0113tisko l\u012bniju plais\u0101m<\/h3>\n<p>Nesen \u0123eofizi\u0137i no K\u0101r\u013ca universit\u0101tes Pr\u0101g\u0101 un A\u013caskas universit\u0101tes F\u0113rbenks\u0101 n\u0101ca klaj\u0101 ar jaunu hipot\u0113zi.       M\u016bsu plan\u0113ta p\u0101rvietojas pa orb\u012btu magn\u0113tisk\u0101 lauka burbul\u012b, kas pl\u012bst aizmugur\u0113, veidojot asti. Reizi m\u0113nes\u012b, pilnm\u0113nes\u012b to \u0161\u0137\u0113rso M\u0113ness. Sp\u0113ka l\u012bnijas magnetosf\u0113ras priek\u0161da\u013c\u0101 ir sl\u0113gtas, bet ast\u0113 sarautas un stiepjas bezgal\u012bb\u0101. Ta\u010du, ja to ce\u013c\u0101 rodas pietiekami mas\u012bvs \u0137ermenis (\u0161aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 \u2013 Zemes pavadonis), t\u0101s novirz\u0101s, &#171;samud\u017ein\u0101s&#187; un da\u013c\u0113ji atkal saaug. Pie tam da\u013ca joniz\u0113to da\u013ci\u0146u nos\u0113\u017eas uz \u0161\u012b \u0137erme\u0146a virsmas.Apl\u0113sts, ka miljardiem gadu laik\u0101 M\u0113ness polu re\u0123ioni var\u0113ja uzkr\u0101t l\u012bdz 3500 kubikkilometrus \u016bdens ledus. To var piel\u012bdzin\u0101t asto\u0146iem Hurona ezeriem Zieme\u013camerik\u0101. Pie tam M\u0113nesi sasniedz tikai viens procens jonu, kas pamet Zemi.Zin\u0101tnieki no Arizonas universit\u0101tes uzskata, ka, pateicoties magn\u0113tiskajam laujam \u016bdens ne tikai non\u0101cis uz pavado\u0146a virsmas, bet ar\u012b saglab\u0101jies l\u012bdz m\u016bsdien\u0101m. Par neskatoties uz Saules v\u0113ja graujo\u0161o ietekmi \u2013 at\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no gaismas tas viegli iespie\u017eas kr\u0101teru aiz\u0113notajos iecirk\u0146os. Tiesa, \u0161aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 runa ir par da\u017eu lielo kr\u0101teru lok\u0101laj\u0101m magn\u0113tiskaj\u0101m anom\u0101lij\u0101m. T\u0101s fiks\u0113ja un kart\u0113 atz\u012bm\u0113ja zonde &#171;Kagua&#187; 2007.-2009.gg. P\u0113tnieki uzskata, ka atliku magn\u0113tisms saistits ar astero\u012bdiem, kas veidoju\u0161i kr\u0101terus, &#8212; to satur\u0101 bijis liels daudzums dzelzs. Lai ar\u012b \u0161ie magn\u0113tiskie lauki ir t\u016bksto\u0161k\u0101rt v\u0101j\u0101ki nek\u0101 Zemes lauks, tie var novirz\u012bt no ledus nogulsn\u0113m Saules plazmas joniz\u0113to da\u013ci\u0146u pl\u016bsmas.<span class=\"photoview__copyright\">\u00a9 NASA\/Goddard Space Flight Center<\/span><span class=\"photoview__ext-link\"><\/span><span class=\"photoview__desc-text\">\u0160ekltona kr\u0101teris M\u0113ness Dienvidpola rajon\u0101 \u2013 viens no tiem, kuros atrastas \u016bdens ledus nogulsnes<\/span><\/p>\n<p style=\"text-align: center;\">\n<p>\u0160ekltona kr\u0101teris M\u0113ness Dienvidpola rajon\u0101 \u2013 viens no tiem, kuros atrastas \u016bdens ledus nogulsnes\u00a9 NASA\/Goddard Space Flight CenterDarba autori uzskata, ka \u016bdens ledus var atrasties ne tikai M\u0113ness kr\u0101teru diben\u0101, bet ar\u012b veidot m\u016b\u017e\u012bg\u0101 sasaluma sl\u0101ni zem virsmas pola rajonos. Uz to nor\u0101da gravimetrisko p\u0113t\u012bjumu rezult\u0101ti. Zin\u0101tnieki uzskata, ka anom\u0101lie pievilk\u0161anas sp\u0113ki, ko konstat\u0113ja NASA orbit\u0101lais apar\u0101ts &#171;Lunar Reconnaissance Orbiter&#187;, liecina par ledus pies\u0101tin\u0101tiem ie\u017eiem.N\u0101kamgad amerik\u0101\u0146u kosmisk\u0101 a\u0123ent\u016bra pl\u0101no s\u016bt\u012bt uz Dienvidpolu apar\u0101tu VIPER (Volatiles Investigating Polar Exploration Rover). To apr\u012bkos ar metru garu urbi un iek\u0101rt\u0101m, kas \u013caus turpat uz vietas analiz\u0113t grunts sast\u0101vu.<span class=\"photoview__copyright\">\u00a9 NASA<\/span><span class=\"photoview__ext-link\"><\/span><span class=\"photoview__desc-text\">Amerik\u0101\u0146u iek\u0101rtas VIPER 3D modelis<\/span><\/p>\n<p style=\"text-align: center;\">\n<p>Amerik\u0101\u0146u iek\u0101rtas VIPER 3D modelis\u00a9 NASA<\/p>\n<h3 class=\"article__h2\" id=\"22001350-4\">Vieta M\u0113ness stacijai<\/h3>\n<p>Atbilsto\u0161i iek\u0101rtas VIPER darba rezult\u0101tiem NASA pie\u0146ems l\u0113mumu par n\u0101kam\u0101s stacijas atra\u0161an\u0101s vietu \u2013 programma &#171;Artem\u012bda&#187; paredz, ka tai j\u0101par\u0101d\u0101s uz M\u0113ness l\u012bdz desmitgades beig\u0101m. L\u012bdz\u012bgus pl\u0101nus lolo ar\u012b Krievija un \u0136\u012bna.Visi projekti piev\u0113rsu\u0161ies Dienvidpolam, lai ar\u012b uz orbit\u0101lo staciju un atpaka\u013c vienk\u0101r\u0161\u0101k b\u016btu lidot no ekvatori\u0101l\u0101s zonas. Ta\u010du Dienvidpola rajon\u0101 ir ledus nogulsnes \u2013 tas dos \u016bdeni, sk\u0101bekli elpo\u0161anai un \u016bde\u0146radi degvielai. Pie tam \u0161eit atrodas ar\u012b t\u0101 saucam\u0101s m\u016b\u017e\u012bg\u0101s gaismas virsotnes, ko past\u0101v\u012bgi apgaismo Saule \u2013 uz t\u0101m var samont\u0113t Saules akumulatorus.Par ticam\u0101ko vietu stacijas celtniec\u012bbai uzskata \u0160ekltona kr\u0101teri pa\u0161a Dienvidpol\u0101. T\u0101 diametrs sasniedz 21 kilometru, un net\u0101lu ir vair\u0101ki potenci\u0101lie nos\u0113\u0161an\u0101s laukumi.<span class=\"photoview__copyright\">\u00a9 ESA \/ Jorge Ma\u00f1es Rubio. Spatial design &#38; visualisation in collaboration with DITISHOE http:\/\/ditishoe.com\/<\/span><span class=\"photoview__ext-link\"><\/span><span class=\"photoview__desc-text\">M\u0101ksliniecisks priek\u0161stats par M\u0113ness b\u0101zi \u0160ekltona kr\u0101tera nog\u0101z\u0113<\/span><\/p>\n<p style=\"text-align: center;\">\n<p>M\u0101ksliniecisks priek\u0161stats par M\u0113ness b\u0101zi \u0160ekltona kr\u0101tera nog\u0101z\u0113\u00a9 ESA \/ Jorge Ma\u00f1es Rubio. Spatial design &#38; visualisation in collaboration with DITISHOE http:\/\/ditishoe.com\/<\/p>\n<p><a target=\"_blank\" rel=\"nofollow noopener\" href=\"http:\/\/sputniknewslv.com\/20220612\/kosmiskais-udensvads-22001350.html\">Avots<\/a><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>P\u0113tnieki no \u010cehijas un ASV izvirz\u012bju\u0161i ori\u0123in\u0101lu hipot\u0113zi, kas skaidro ledus izcelsmi uz M\u0113ness poliem. Vi\u0146u ieskat\u0101 \u016bdens molekulas no m\u016bsu plan\u0113tas atmosf\u0113ras non\u0101ku\u0161as uz M\u0113ness Zemes magnetosf\u0113ras ast\u0113. Par to port\u0101l\u0101 RIA Novosti past\u0101st\u012bja Vladislavs Strekopitovs. \u016adens paz\u012bmes Uz M\u0113ness ir \u016bdens ledus. \u012apa\u0161i daudz t\u0101 ir dienvidpola rajon\u0101. T\u0101p\u0113c tur pl\u0101nots n\u0101kotn\u0113 b\u016bv\u0113t &hellip;<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":87248,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":[],"categories":[2383],"tags":[2977,2975,2708,2744,2976],"yoast_head":"<!-- This site is optimized with the Yoast SEO plugin v16.5 - https:\/\/yoast.com\/wordpress\/plugins\/seo\/ -->\n<title>Kosmiskais \u016bdensvads - \u041d\u043e\u0432\u043e\u0441\u0442\u0438 \u0432 \u041b\u0430\u0442\u0432\u0438\u0438 \u0438 \u043c\u0438\u0440\u0435<\/title>\n<meta name=\"robots\" content=\"noindex, follow, max-snippet:-1, max-image-preview:large, max-video-preview:-1\" \/>\n<meta property=\"og:locale\" content=\"ru_RU\" \/>\n<meta property=\"og:type\" content=\"article\" \/>\n<meta property=\"og:title\" content=\"Kosmiskais \u016bdensvads - \u041d\u043e\u0432\u043e\u0441\u0442\u0438 \u0432 \u041b\u0430\u0442\u0432\u0438\u0438 \u0438 \u043c\u0438\u0440\u0435\" \/>\n<meta property=\"og:description\" content=\"P\u0113tnieki no \u010cehijas un ASV izvirz\u012bju\u0161i ori\u0123in\u0101lu hipot\u0113zi, kas skaidro ledus izcelsmi uz M\u0113ness poliem. Vi\u0146u ieskat\u0101 \u016bdens molekulas no m\u016bsu plan\u0113tas atmosf\u0113ras non\u0101ku\u0161as uz M\u0113ness Zemes magnetosf\u0113ras ast\u0113. Par to port\u0101l\u0101 RIA Novosti past\u0101st\u012bja Vladislavs Strekopitovs. \u016adens paz\u012bmes Uz M\u0113ness ir \u016bdens ledus. \u012apa\u0161i daudz t\u0101 ir dienvidpola rajon\u0101. T\u0101p\u0113c tur pl\u0101nots n\u0101kotn\u0113 b\u016bv\u0113t &hellip;\" \/>\n<meta property=\"og:url\" content=\"https:\/\/kupitiblog.store\/570\/kosmiskais-udensvads\/\" \/>\n<meta property=\"og:site_name\" content=\"\u041d\u043e\u0432\u043e\u0441\u0442\u0438 \u0432 \u041b\u0430\u0442\u0432\u0438\u0438 \u0438 \u043c\u0438\u0440\u0435\" \/>\n<meta property=\"article:published_time\" content=\"2026-09-06T21:33:24+00:00\" \/>\n<meta property=\"og:image\" content=\"https:\/\/kupitiblog.store\/570\/wp-content\/uploads\/2026\/09\/e7ff8383df0f47adbe51b32231b9b61b-1.png\" \/>\n\t<meta property=\"og:image:width\" content=\"2072\" \/>\n\t<meta property=\"og:image:height\" content=\"1176\" \/>\n<meta name=\"twitter:card\" content=\"summary_large_image\" \/>\n<meta name=\"twitter:label1\" content=\"\u041f\u0440\u0438\u043c\u0435\u0440\u043d\u043e\u0435 \u0432\u0440\u0435\u043c\u044f \u0434\u043b\u044f \u0447\u0442\u0435\u043d\u0438\u044f\" \/>\n\t<meta name=\"twitter:data1\" content=\"8 \u043c\u0438\u043d\u0443\u0442\" \/>\n<script type=\"application\/ld+json\" class=\"yoast-schema-graph\">{\"@context\":\"https:\/\/schema.org\",\"@graph\":[{\"@type\":\"WebSite\",\"@id\":\"https:\/\/kupitiblog.store\/570\/#website\",\"url\":\"https:\/\/kupitiblog.store\/570\/\",\"name\":\"\\u041d\\u043e\\u0432\\u043e\\u0441\\u0442\\u0438 \\u0432 \\u041b\\u0430\\u0442\\u0432\\u0438\\u0438 \\u0438 \\u043c\\u0438\\u0440\\u0435\",\"description\":\"\",\"potentialAction\":[{\"@type\":\"SearchAction\",\"target\":\"https:\/\/kupitiblog.store\/570\/?s={search_term_string}\",\"query-input\":\"required name=search_term_string\"}],\"inLanguage\":\"ru-RU\"},{\"@type\":\"ImageObject\",\"@id\":\"https:\/\/kupitiblog.store\/570\/kosmiskais-udensvads\/#primaryimage\",\"inLanguage\":\"ru-RU\",\"url\":\"https:\/\/kupitiblog.store\/570\/wp-content\/uploads\/2026\/09\/e7ff8383df0f47adbe51b32231b9b61b.png\",\"contentUrl\":\"https:\/\/kupitiblog.store\/570\/wp-content\/uploads\/2026\/09\/e7ff8383df0f47adbe51b32231b9b61b.png\",\"width\":2072,\"height\":1176},{\"@type\":\"WebPage\",\"@id\":\"https:\/\/kupitiblog.store\/570\/kosmiskais-udensvads\/#webpage\",\"url\":\"https:\/\/kupitiblog.store\/570\/kosmiskais-udensvads\/\",\"name\":\"Kosmiskais \\u016bdensvads - \\u041d\\u043e\\u0432\\u043e\\u0441\\u0442\\u0438 \\u0432 \\u041b\\u0430\\u0442\\u0432\\u0438\\u0438 \\u0438 \\u043c\\u0438\\u0440\\u0435\",\"isPartOf\":{\"@id\":\"https:\/\/kupitiblog.store\/570\/#website\"},\"primaryImageOfPage\":{\"@id\":\"https:\/\/kupitiblog.store\/570\/kosmiskais-udensvads\/#primaryimage\"},\"datePublished\":\"2026-09-06T21:33:24+00:00\",\"dateModified\":\"2026-09-06T21:33:24+00:00\",\"author\":{\"@id\":\"https:\/\/kupitiblog.store\/570\/#\/schema\/person\/5d8353a37f91122aa6e3893c3f66436a\"},\"breadcrumb\":{\"@id\":\"https:\/\/kupitiblog.store\/570\/kosmiskais-udensvads\/#breadcrumb\"},\"inLanguage\":\"ru-RU\",\"potentialAction\":[{\"@type\":\"ReadAction\",\"target\":[\"https:\/\/kupitiblog.store\/570\/kosmiskais-udensvads\/\"]}]},{\"@type\":\"BreadcrumbList\",\"@id\":\"https:\/\/kupitiblog.store\/570\/kosmiskais-udensvads\/#breadcrumb\",\"itemListElement\":[{\"@type\":\"ListItem\",\"position\":1,\"name\":\"\\u0413\\u043b\\u0430\\u0432\\u043d\\u0430\\u044f \\u0441\\u0442\\u0440\\u0430\\u043d\\u0438\\u0446\\u0430\",\"item\":\"https:\/\/kupitiblog.store\/570\/\"},{\"@type\":\"ListItem\",\"position\":2,\"name\":\"Kosmiskais \\u016bdensvads\"}]},{\"@type\":\"Person\",\"@id\":\"https:\/\/kupitiblog.store\/570\/#\/schema\/person\/5d8353a37f91122aa6e3893c3f66436a\",\"name\":\"Admin\",\"url\":\"https:\/\/kupitiblog.store\/570\/author\/admin\/\"}]}<\/script>\n<!-- \/ Yoast SEO plugin. -->","_links":{"self":[{"href":"https:\/\/kupitiblog.store\/570\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/87246"}],"collection":[{"href":"https:\/\/kupitiblog.store\/570\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/kupitiblog.store\/570\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/kupitiblog.store\/570\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/kupitiblog.store\/570\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=87246"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/kupitiblog.store\/570\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/87246\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/kupitiblog.store\/570\/wp-json\/wp\/v2\/media\/87248"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/kupitiblog.store\/570\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=87246"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/kupitiblog.store\/570\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=87246"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/kupitiblog.store\/570\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=87246"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}